Saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas Ķīnas tirdzniecības aizsardzības līdzekļu tīkla statistiku, Indija 2023. gadā uzsāka 22 tirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmeklēšanas pret Ķīnu, kļūstot par valsti ar lielāko tirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmeklēšanu pret Ķīnu tajā gadā pasaulē. ASV un Eiropas Savienība bija otrajā un trešajā vietā ar attiecīgi 12 un deviņiem gadījumiem. Turpretim 2023. gadā Ķīna uzsāka tikai vienu tirdzniecības aizsardzības līdzekļu izmeklēšanu pret citām valstīm un reģioniem, tas ir, pagājušā gada jūlijā Ķīna paziņoja par antidempinga izmeklēšanu par ASV izcelsmes propionskābes importu.
Indijas sāktās 22 tirdzniecības aizsardzības līdzekļu izmeklēšanas pret Ķīnu ietver 20 antidempinga lietas, vienu antisubsīdiju lietu un vienu aizsardzības lietu. Starp tām pirmajās trijās nozarēs ir ķīmisko izejvielu un izstrādājumu rūpniecība 10 gadījumi, metālizstrādājumu rūpniecība 4 lietas, nemetāla izstrādājumu rūpniecība 2 lietas. Statistika liecina, ka 2023. gadā citas valstis un reģioni uzsāka 87 tirdzniecības tiesiskās aizsardzības lietas pret Ķīnu, Indijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību pirmajās trijās vietās, kopā 43 lietas, kas veido 50% no tām. Tostarp Indija veidoja ceturto daļu ar 22 gadījumiem, kļūstot par valsti, kas uzsākusi visvairāk izmeklēšanu par tirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret Ķīnu. Pagājušā gada beigās Šanhajas Pudongas Starptautiskā tirdzniecības palāta "Dinamiskajā ziņojumā par starptautiskās tirdzniecības tiesiskās aizsardzības noteikumiem" minēja, ka Indijas iekšzemes tirdzniecības protekcionisma spēki ir dziļi iesakņojušies, un tā bieži uzsāk tirdzniecības domstarpības un tirdzniecības tiesiskās aizsardzības pasākumus ārvalstīs. Kopš 2014. gada Indijā iesniegto tirdzniecības tiesiskās aizsardzības lietu skaits pasaulē ir otrais aiz ASV. Īpaši pēdējos gados, palielinoties tirdzniecības deficītam starp Ķīnu un Indiju, Indijas tirdzniecības berze ar Ķīnu ir kļuvusi arvien sīvāka. Tikai 2023. gada septembra beigās Indija 10 dienu laikā sāka vairāk nekā 10 antidempinga izmeklēšanas pret Ķīnu.
Ķīnas tirdzniecības aizsardzības līdzekļu informācijas tīkla dati liecina, ka pēdējos gados Indijas tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnu ir bijuši augsti un tālu apsteiguši citas valstis. Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas Āzijas un Klusā okeāna un globālās stratēģijas institūta Dienvidāzijas pētniecības centra direktora vietnieks Liu Sjaoksue intervijā laikrakstam Global Times sacīja, ka Indija ne tikai vēlas mainīt milzīgo tirdzniecības deficītu ar Ķīnu. uz ilgu laiku, bet arī veic dažādus pasākumus pašmāju nozaru aizsardzības stiprināšanai, ko virza stratēģiskais mērķis "Make in India". Tāpēc tā ir bijusi viena no valstīm, kas ir veikušas visvairāk tirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmeklēšanas pret Ķīnu. 2023. gadā Ķīnas Starptautisko pētījumu institūta Āzijas un Klusā okeāna reģiona pētījumu institūta direktors LAN Dzjansue izdevumā Evolution and Way Out of China-India Relations minēja, ka ilgu laiku Indijas sapnis par lielvalsti vienmēr ir bijis ietīts spēcīgs "Ķīnas komplekss", tas ir, Ķīna ir galvenā atskaites līnija Indijas centieniem pēc lielvalsts statusa, kā arī tās konkurente vai pārspējošais lielvalsts statusa objekts, kā arī galvenais ārējais iemesls, kas ietekmē tās pieaugumu. Pēc 2020. gada jūnijā notikušā incidenta Galavanas ielejā Ķīnas un Indijas attiecības cieta visnopietnāko ietekmi kopš attiecību normalizācijas 1988. gadā, un tās ilgu laiku ir iestrēgušas "stagnācijas un berzes" stāvoklī. Tas ir tad, kad Indija sāka pastiprināt mākslīgos pasākumus, lai kavētu normālu divpusējo tirdzniecību un ieguldījumus.
Lū Čunhao, Ķīnas Mūsdienu starptautisko attiecību institūta Dienvidāzijas institūta izpilddirektors, pagājušā gada 27. decembrī rakstīja, ka Indijas "ekonomikas un tirdzniecības atsaistīšana" no Ķīnas ir gandrīz neiespējama neatkarīgi no Ķīnas un Indijas ekonomikas un tirdzniecības attiecības vai no globālā tirgus. Viņš uzskata, ka Ķīnas preču eksports uz Indiju ir ļoti koncentrēts, ar augstu pievienoto vērtību un pat ieņem absolūtu dominējošo stāvokli sakaru iekārtu, izejvielu un citās jomās. Indija nevar attīstīt savu ražošanas nozari bez Ķīnas piegādes ķēdes; Turklāt Indijas iedzīvotāji ir jutīgāki pret preču cenām, kas arī padara lētas Ķīnas preces Indijā par tirgu. Liu Sjaoksue arī sacīja Global Times reportierim, ka pieaugošais tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un Indiju precīzi parāda, ka abu valstu industriālā ķēde ir ļoti cieši integrēta, kas liek Indijai īstermiņā panākt "atsaisti" no Ķīnas. Liu Sjaoksue uzskata, ka ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības stiprināšana ar Ķīnu ir tieši labvēlīgi apstākļi "Make in India" realizācijai un var realizēt abu valstu savstarpējo labumu. Saskaroties ar Indijas biežajiem tirdzniecības ierobežojumiem, Šanhajas Pudongas Starptautiskā tirdzniecības kamera norādīja, ka praksē Indijas Finanšu ministrija galu galā pieņems lēmumu neveikt antidempinga pasākumus, ņemot vērā pakārtoto lietotāju sabiedrības intereses. Tāpēc, ja Ķīnas uzņēmumi var aktīvi sadarboties ar Indijas importētājiem un pakārtotās rūpniecības struktūrām, lai precizētu Indijas Finanšu ministrijai, ka antidempinga pasākumu īstenošana nav Indijas sabiedrības interesēs no sabiedrības interešu un rūpniecības ķēdes līdzsvara viedokļa. , tas, visticamāk, liks Indijas Finanšu ministrijai pieņemt lēmumu par labu Ķīnas uzņēmumiem.
