Galvenā muitas pārvalde publicēja datus par šī gada 8. datumu, pirmajiem septiņiem mēnešiem, Ķīnas importa un eksporta vērtību 23,55 triljonu juaņu apmērā, kas ir pieaugums par 0,4 procentiem (tas pats zemāk), ārējās tirdzniecības importu un eksports kopumā stabils.
Jūlijā Ķīnas ārējās tirdzniecības imports un eksports bija 3,46 triljoni juaņu, kas ir par 8,3 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Muitas vispārējās administrācijas statistikas analīzes departamenta direktors Lu Daliangs sacīja, ka kopš otrā ceturkšņa Ķīnas ikmēneša importa un eksporta apjoms ir saglabājies stabils, pārsniedzot 3,4 triljonus juaņu. Kopumā Ķīnas ārējās tirdzniecības imports un eksports norit raiti un atbilstoši prognozēm, un ilgtermiņa pamati nav mainījušies.
Konkrētāk, Ķīnas eksports pirmajos septiņos mēnešos bija 13,47 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 1,5 procentiem; Imports bija 10,08 triljoni juaņu, kas ir samazinājums par 1,1 procentu; Tirdzniecības pārpalikums palielinājās par 10,3 procentiem līdz 3,39 triljoniem juaņu. Eksports izturēja ārējā pieprasījuma pavājināšanās spiedienu, saglabāja kopējo izaugsmi, un atsevišķu produktu eksporta rādītāji bija izcili. Pirmajos septiņos mēnešos Ķīnas mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports bija 7,83 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 4,4 procentiem, kas veido 58,1 procentus no kopējās eksporta vērtības. Tostarp automobiļu, kuģu un elektroiekārtu eksports palielinājās attiecīgi par 118,5%, 23,8% un 21,9%.
Runājot par importu, ko noteica rūpnieciskās ražošanas pamatstabilitāte un sakārtota patēriņa ainavu atveseļošanās, Ķīnas galveno enerģijas un minerālproduktu imports nepārtraukti pieauga, un dažu patēriņa preču imports pieauga par vairāk nekā 10 procentiem. Pirmajos septiņos mēnešos Ķīnas energoproduktu un metāla rūdas imports palielinājās attiecīgi par 33,3 procentiem un 7,9 procentiem. Tajā pašā periodā patēriņa preču, izņemot vieglos automobiļus, imports bija 962,74 miljardi juaņu, kas ir par 10,1% vairāk, no kuriem gaļas, žāvētu svaigu augļu un augļu, kā arī ēdamo ūdens produktu importa vērtība pieauga par 6,5%, 17,9% un 22,2%. attiecīgi procenti.
Ārējās tirdzniecības subjektu ziņā privātie uzņēmumi turpina saglabāt Ķīnas lielākā ārējās tirdzniecības subjekta pozīcijas. Pirmajos septiņos mēnešos privāto uzņēmumu imports un eksports sasniedza 12,46 triljonus juaņu, kas ir par 6,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un Ķīnas ārējās tirdzniecības importa un eksporta īpatsvars turpināja palielināties līdz 52,9%, kas ir pieaugums par 3,1%. punktu salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā. Ārējā tirdzniecībā iesaistīto privāto uzņēmumu skaits sasniedza 478,000, kas ir par 36,000 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
ASEan joprojām ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris. Pirmajos septiņos mēnešos Ķīnas tirdzniecības ar ASEAN kopējā vērtība bija 3,59 triljoni juaņu, kas ir par 2,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ķīnas imports un eksports uz galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Eiropas Savienību, ASV un Japānu, samazinājās attiecīgi par 0,1%, 9,6% un 5,8%. Tajā pašā laika posmā Ķīnas kopējais importa un eksporta apjoms uz valstīm, kas atrodas gar joslu un ceļu, bija 8,06 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 7,4 procentiem, un Ķīnas ārējās tirdzniecības īpatsvars palielinājās par 2,2 procentpunktiem līdz 34,2 procentiem. Tā imports un eksports uz piecām Vidusāzijas valstīm palielinājās par 35 procentiem, saglabājot strauju izaugsmes tendenci. Latīņamerika un Āfrika pieauga attiecīgi par 5,5 procentiem un 7,4 procentiem. Ķīnas daudzveidīgās un stabilās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības nepārtraukti paplašinās.
