Zemējuma ierīces zemējuma pretestība parasti sastāv no trim daļām. Pirmā daļa: paša zemējuma korpusa pretestība, parasti zemējuma elektrods ir izgatavots no metāla, šī pretestības daļa veido tikai 1% līdz 2% no zemējuma pretestības, var ignorēt; Otrā daļa: zemējuma elektroda un augsnes saskares daļas zemējuma pretestība, kas veido 20–60% no zemējuma pretestības vispārējā augsnē; Trešā daļa: Strāvas pretestība, kas ieplūst augsnē pēc plūsmas caur zemējuma elektrodu. Šīs izkliedētās plūsmas pretestību nosaka augsnes pretestība.
Aktīvo jonu saturs augsnē ir viens no faktoriem, kas ietekmē zemējuma pretestību, un daudzi savienojumi, kas satur aktīvos elektrolītiskos jonus augsnē, ir salīdzinoši reti sastopami, un vienkāršais zemējuma korpuss neatbilst zemējuma prasībām. Pēc eksperimentālas salīdzināšanas zemējuma elektrodam tiek pievienota atgriezeniska lēnas atbrīvošanas pildviela. Pildvielai piemīt ūdens absorbcijas, ūdens izvadīšanas un atgriezeniskas īpašības. Šī atgriezeniskā reakcija efektīvi nodrošina efektīvu vides temperatūru apvalkā un zemējuma pretestības stabilitāti. Pildviela ir netoksiska un labi iedarbojas uz vara sakausējuma jonu veidošanos un korozijas novēršanu ilgtermiņā sadarbībā ar metāla elektrodu. Pēc tam, kad šādi ģenerētie joni absorbē gruntsūdeni, aktīvos elektrolītiskos jonus var efektīvi izdalīt apkārtējā augsnē ar haozēšanas efektu, lai zemējuma elektrods kļūtu par jonu ģenerējošu ierīci, lai uzlabotu apkārtējās augsnes kvalitāti. zemējuma prasības. Iniciatoru un sinerģisko elektrolītisko jonu pildvielu darbības princips
Mijiedarbojoties iniciatoram un sinerģiskajam elektrolītisko jonu pildījumam, čaulas augsnes ķīmiskā apstrāde tiek radīta, lai samazinātu čaulas augsnes pretestību. Tajā pašā laikā starp lēnas atbrīvošanas zemējuma elektrodu un zemējuma augsni veidojas pārejas zona. Ķīmisko vielu atlase un ķīmiskā sastāva sastāva kritēriji ir šādi: (1) Kā nesējs, kas savieno zemējuma elektrodu un zemi, tam ir labas izplešanās īpašības un spēcīga afinitāte, kas palielina līdzvērtīgo šķērsgriezuma laukumu. zemējuma elektrodu un augsnes saskares laukumu; (2) Laba adsorbcijas veiktspēja, novēršot kontakta pretestību starp zemējuma polu un augsni, uzlabojot elektriskā lauka sadalījumu zemē; (3) Laba caurlaidība, dziļi iekļūst augsnē un iežu plaisās, veido sakņu tīklu, palielina izplūdes laukumu zemē; (4) Absorbējiet ūdeni, saglabājiet ūdens līdzsvaru čaulā un nezaudējiet; (5) jonizācija nenotiek pēc impulsa strāvas padeves; (6) Aizsargājiet zemējuma elektrodu no dažādām korozijas un bojājumiem augsnē, un tam ir pretkorozijas iedarbība uz elektrodu.
Jonu zemējuma stieņa darbības princips ir ļoti vienkāršs, jo mūsu augsnē būs daļa aktīvo jonu aktīvo jonu, var tieši ietekmēt pretestību. Tagad daudz augsnes satur aktīvākus, elektrolītiskos jonus un cinku, elektrolītiskie joni ir salīdzinoši reti, tāpēc daudzos eksperimentos cilvēki izvēlas tieši izmantot jonu zemējuma stieni. Jonu zemējuma stieņa priekšrocība ir tā, ka tas var uzturēt labu adsorbciju un caurlaidību, tāpēc elektriskā impulsa strāva nenotiek jonizācija.
