Ievads abrazīvos materiālos

Abrazīvie līdzekļi ir asi, cieti materiāli, ko izmanto mīkstāku materiālu virsmu slīpēšanai. Ir divas abrazīvu kategorijas: dabiskie abrazīvi un mākslīgie abrazīvi. Pēc cietības ir divas kategorijas: īpaši cietie abrazīvi un parastie abrazīvi. Abrazīvie līdzekļi ir no mīkstākiem mājsaimniecības mazgāšanas līdzekļiem un dārgakmeņu abrazīviem līdz viscietākajam materiālam, dimantiem. Abrazīvie materiāli ir būtiski materiāli katra precizitātes izstrādājuma ražošanai. Daudzi dabīgie abrazīvie līdzekļi ir aizstāti ar mākslīgajiem abrazīviem. Izņemot dimantu, dabisko abrazīvo materiālu veiktspēja nav stabila, taču tiem joprojām ir lietošanas vērtība. Dimants ir cietākais abrazīvs. To galvenokārt ražo Dienvidāfrikā, veidojot 95% no pasaules kopējās produkcijas, bet pārējais atrodas Brazīlijā, Austrālijā, Gajānā, Venecuēlā un citās vietās. Rūpnieciskie dimanti ir no gandrīz baltiem līdz melniem. Pēc sasmalcināšanas no tiem var izgatavot slīpripas, abrazīvas lentes, pulēšanas riteņus un abrazīvo pulveri.
Dabiskā korunda ķīmiskais sastāvs ir alumīnija oksīds, ko galvenokārt ražo Dienvidāfrikā. To izmanto stikla pulēšanai un slīpēšanai. Emery ir arī dabiska alumīnija oksīda forma. Vispārīgi runājot, tas nav tik tīrs kā korunds. To galvenokārt ražo Grieķijā un Turcijā, un to galvenokārt izmanto, lai izgatavotu smilšpapīru vai smilšpapīru. Granātu abrazīvus izmanto smilšu strūklas, ūdensstrūklas griešanas, pārklātu abrazīvu, filtru materiālu, nodilumizturīgu grīdu pildvielu uc ražošanā, un tos galvenokārt izmanto aparatūras, tērauda, ​​lējumu, keramikas, alumīnija, koka un ādas rūpniecībā. Smilšpapīra izgatavošanai bieži izmanto kramu. Kvarcs bija senākais materiāls slīpripu izgatavošanai, un to joprojām izmanto griezējinstrumentu izgatavošanai un stikla apstrādei. Pumeks nāk no vulkāniem un ir izejmateriāls pulvera izgatavošanai. Diatomīta zeme ir pulvera un eļļas akmens sastāvdaļa. Citi dabiskie abrazīvie līdzekļi ir talks, silīcija dioksīds, laukšpats, melnais silīcija dioksīds un krīts.