Kopējā importa un eksporta vērtība šā gada pirmajos 10 mēnešos bija 34,32 triljoni juaņu, kas ir par 0.03 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, eksportam palielinoties par 0,4%, bet importam. samazinājums par 0,5 procentiem, kā rezultātā tirdzniecības pārpalikums ir 4,78 triljoni juaņu, liecina Galvenās muitas pārvaldes publiskotie dati. Kopš šī gada sākuma, galvenokārt globālā pieprasījuma pavājināšanās dēļ, lielākajā daļā Āzijas ražošanas valstu imports un eksports ir būtiski sarucis, un kritums kopumā sasniedzis divciparu skaitli. Lai gan Ķīnas importa un eksporta pieauguma temps ir zems, tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un reģioniem Āzijā, Ķīnas ārējās tirdzniecības situācija ir stabila un noturīga. Kopumā Ķīnas importa un eksporta tirdzniecība ir uzrādījusi vairākas pozitīvas parādības.
Pirmkārt, pakāpeniski ir palielinājies importa un eksporta tirdzniecības pieauguma temps. Šā gada pirmajā pusē pieprasījuma trūkuma dēļ būtiski samazinājās importa un eksporta pieauguma temps, un tendence bija salīdzinoši vāja. Tomēr kopš augusta importa un eksporta pieauguma temps turpināja atjaunoties, uzrādot pakāpenisku uzlabošanos. Kopējā importa un eksporta vērtība oktobrī pieauga par 0,9%, kas ir pirmais pozitīvais pieaugums kopš jūnija. Importa un eksporta uzlabošanās ir saistīta ar kopējo Ķīnas iekšējās un ārējās vides uzlabošanos. Krievijas un Ukrainas konflikta ietekme mazinās, ASV Federālo rezervju sistēma tuvojas procentu likmju celšanas beigām, Ķīnas un Austrālijas attiecības atslābst un eksports uzlabojas. Iekšzemes izaugsme ir nostiprināta, ekonomikas atveseļošanās ir uzņēmusi apgriezienus, ražošana un pieprasījums ir atjaunojies.
Otrkārt, daudzveidīgāki tirdzniecības partneri. Šā gada pirmajos 10 mēnešos ASEAN, Eiropas Savienība un ASV bija trīs lielākie Ķīnas tirdzniecības partneri, kuru kopējā importa un eksporta vērtība veidoja 15,2%, 13,4% un 11,2% no Ķīnas ārējās tirdzniecības kopējās vērtības. , kas kopā veido gandrīz 40%. Ķīnas tirdzniecība ar ASEAN ir saglabājusi labu attīstības tempu, arvien padziļinot rūpniecisko integrāciju un ciešu starpproduktu tirdzniecību, un starpprodukti veido vairāk nekā 60% no kopējās importa un eksporta vērtības starp Ķīnu un ASEAN. Divpusējās tirdzniecības attīstība starp Ķīnu un ES, ASV un Japānu ir saglabājusies stabila, importam un eksportam kopumā saglabājoties salīdzinoši lielam, un pēdējā laikā ievērojami pieaudzis imports no ES un ASV. Ķīnas tirdzniecība ar valstīm, kas ir izveidotas kopā ar "Jostu un ceļu", ir sasniegusi stabilu izaugsmi, un šogad kopējais imports un eksports ir 15,96 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 3,2%, kas veido vairāk nekā 45% no Ķīnas preču kopējās vērtības. imports un eksports.
Treškārt, paātrinājās eksporta apjoma pieaugums. Pasaules cenu krituma ietekmē Ķīnas galveno eksporta preču cenas šogad ir būtiski samazinājušās, kas ir būtisks iemesls eksporta pieauguma tempa ietekmēšanai. Ķīnas kopējais eksporta cenu indekss gada griezumā ir bijis negatīvs jau sešus mēnešus pēc kārtas, trešā ceturkšņa beigās samazinoties par 7,9%. Tostarp ieguves rūpniecības un apstrādes rūpniecības eksporta produkcijas cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 13,5% un 8%. Izslēdzot cenu faktoru, no eksporta apjoma viedokļa Ķīnas eksporta mērogs ir saglabājis stabilu izaugsmi, un pēdējos mēnešos pieauguma temps ir paātrinājies. Cenu svārstību ietekmei mazinoties, RCI kritums pamazām ir palielinājies, kas paredzams, ka tas izraisīs būtisku eksporta pieauguma pieaugumu.
Ceturtkārt, turpināja uzlaboties eksporta produktu struktūra. Samazinājies tradicionālo darbietilpīgo un zemas pievienotās vērtības preču eksports, negatīvs pieaugums ir tekstilizstrādājumu, apģērbu un apģērbu aksesuāru eksportam, kas ir būtisks Ķīnas eksporta pieauguma iemesls. Vienlaikus strauji auga augsto tehnoloģiju produktu un jaunu energoproduktu eksports. Šā gada pirmajos 10 mēnešos Ķīnas mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports bija 11,43 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 2,8%, veidojot 58,5% no kopējās eksporta vērtības, un īpatsvars turpināja palielināties. Litija bateriju, elektrisko pilotējamo transportlīdzekļu un saules bateriju "jauno trīs" produktu eksporta vērtība ir saglabājusi divciparu pieaugumu 14 ceturkšņus pēc kārtas, veidojot aptuveni 4,5% no Ķīnas eksporta. Ievērojams jaunu enerģijas transportlīdzekļu eksporta pieaugums, Ķīnas automobiļu eksporta produkcijas vērtība šogad ir sasniegusi 582,43 miljardus juaņu, kas ir būtisks pieaugums par 88,5%.
Piektkārt, iekšzemes pieprasījuma atveseļošanās izraisīja importa pieaugumu. Preču un rūpniecības izejvielu cenu krituma dēļ cenu faktoru vilkme uz importa datiem šogad ir izteiktāka. Kvantitātes indekss uzrādīja būtisku atsitienu, liecinot, ka iekšzemes ekonomikas atveseļošanai ir pozitīva loma importa veicināšanā. Ķīnas importa apjoms ir palielinājies deviņus mēnešus pēc kārtas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo īpaši, lai apmierinātu vietējās resursu un energoproduktu, primāro rūpniecisko izejvielu, galveno daļu, galveno lauksaimniecības produktu un citu importa vajadzības. Šā gada pirmajos 10 mēnešos Ķīnas ogļu, sojas pupu, jēlnaftas, dabasgāzes un dzelzsrūdas imports pieauga attiecīgi par 66,8%, 14,6%, 14,4%, 8,8% un 6,5%.
Raugoties nākotnē, Ķīnas importa un eksporta tirdzniecības apjoms veido lielu pasaules daļu, un ir nereāli turpināt saglabāt strauju izaugsmi. Īpaši pašreizējā sarežģītajā un mainīgajā iekšējā un ārējā vidē, no ārējās vides, ko ietekmē Ķīnas un ASV tirdzniecības berzes, starptautiskie ģeopolitiskie konflikti un apkārtējās teritorijas, lai palielinātu ieguldījumu centienus, Ķīnas eksports ir izveidojis noteiktu izaicinājumu. No iekšzemes vides viedokļa, tautsaimniecības struktūrai paātrinot transformāciju un turpinot pieaugt darbaspēka izmaksām, tradicionālās darbietilpīgās apstrādes rūpniecības eksports var turpināt sarukt. Tomēr Ķīnas eksporta konkurētspēja turpina pieaugt, un eksporta apjoms joprojām saglabās paplašināšanās tendenci. Beidzoties Fed straujajam procentu likmju paaugstinājumam, pasaules ekonomika turpinās palēnināties, un ir sagaidāms, ka nākamgad tā pakāpeniski stabilizēsies, palīdzot ārējam pieprasījumam atjaunoties. PTO lēš, ka 2024. gadā globālā preču tirdzniecība pieaugs par 3,3%, palielinoties pieprasījumam un tirdzniecībai pēc investīciju precēm un ilglietojuma precēm. Nesen notikušajā 134. Kantonas gadatirgū tika nodota spilgta atskaites kartīte, bezsaistes eksporta apgrozījums sasniedza 22,3 miljardus ASV dolāru, kas ir par 2,8% vairāk nekā 133. sesijā, kas liecina par atveseļošanās pieauguma tendenci. Pēdējos gados Ķīna ir secīgi veicinājusi RCEP ieviešanu, paļaujoties uz "Josta un ceļš" draugu loku, paplašinot Tuvos Austrumus, Vidusāziju, Āfriku, Latīņameriku un citus eksporta tirgus un pastāvīgi palielinot tirdzniecības apjomu ar attīstības valstis. Ķīnas augsto tehnoloģiju nozare strauji attīstās, pakāpeniski palielināsies eksporta produktu vērtību ķēde, un jaunu enerģijas transportlīdzekļu, augstākās klases iekārtu, pusvadītāju mikroshēmu un elektronisko izstrādājumu eksports saglabās strauju izaugsmi.
