Saskaņā ar muitas statistiku šā gada pirmajos astoņos mēnešos Ķīnas importa un eksporta kopējā vērtība bija 27.08 triljoni juaņu, kas ir nedaudz mazāk par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. No šī kopsummas eksports sasniedza 15,47 triljonus juaņu, kas ir par 0,8% vairāk; Imports bija 11,61 triljons juaņu, kas ir samazinājies par 1,3 procentiem. Tirdzniecības pārpalikums palielinājās par 7,3% līdz 386 triljoniem juaņu. Dolāru izteiksmē Ķīnas importa un eksporta vērtība šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 3,89 triljoni ASV dolāru, kas ir par 6,5 procentiem mazāk. Tostarp eksports bija 2,22 triljoni ASV dolāru, kas ir par 5,6% mazāks; Imports bija 1,67 triljoni ASV dolāru, kas ir par 7,6% mazāks; Tirdzniecības pozitīvais saldo bija 553,4 miljardi ASV dolāru, kas ir pieaugums par 0,8 procentiem. Augustā Ķīnas imports un eksports bija 3,59 triljoni juaņu, kas ir par 2,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tostarp eksports bija 2,04 triljoni juaņu, kas ir par 3,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kas ir par 1,2% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī; Imports bija 1,55 triljoni juaņu, kas ir par 1,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un par 7,6% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī; Tirdzniecības pozitīvais saldo bija 488 miljardi juaņu, kas ir par 8,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Dolāru izteiksmē Ķīnas imports un eksports šā gada augustā bija 501,38 miljardi ASV dolāru, kas ir par 8,2% mazāk. Tostarp eksports bija 284,87 miljardi ASV dolāru, kas ir par 8,8% mazāks; Imports bija 216,51 miljards ASV dolāru, kas ir par 7,3% mazāks; Tirdzniecības pozitīvais saldo samazinājās par 13,2% līdz 68,36 miljardiem ASV dolāru.
Ķīnas importa un eksporta galvenās iezīmes šī gada pirmajos 8 mēnešos:
Vispārējās tirdzniecības imports un eksports palielinājās, īpatsvars pieauga. Pirmajos astoņos mēnešos Ķīnas vispārējās tirdzniecības imports un eksports bija 17,72 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 1,7%, veidojot 65,4% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Konkrēti, eksports bija 10,08 triljoni juaņu, kas ir par 2,2% vairāk; Imports sasniedza 7,64 triljonus juaņu, kas ir par 1% vairāk. Tajā pašā periodā pārstrādes tirdzniecības imports un eksports bija 4,85 triljoni juaņu, kas ir par 11,3%, kas veido 17,9%. Tostarp eksports bija 3,14 triljoni juaņu, kas ir par 9,2% mazāks; Imports bija 1,71 triljons juaņu, kas ir par 14,9% mazāks. Turklāt Ķīnas imports un eksports, izmantojot muitas loģistikas pakalpojumus, sasniedza 3,5 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 6,7%. No šī kopsummas eksports bija 1,39 triljoni juaņu, kas ir par 12,7 procentiem vairāk; Imports sasniedza 2,11 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 3,1%.
Pieauga imports un eksports uz ASEAN, kā arī imports no ES un ASV. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos ASEAN bija Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris. Ķīnas tirdzniecības ar ASEAN kopējā vērtība sasniedza 4,11 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 1,6%, kas veido 15,2% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības. Tostarp eksports uz ASEAN bija 2,4 triljoni juaņu, kas ir par 2,8% vairāk; Imports no ASEAN sasniedza 1,71 triljonu juaņu, kas ir palielinājies par 0,03%; Tirdzniecības pārpalikums ar ASEAN sasniedza 685,2 miljardus juaņu, kas ir pieaugums par 10,3%. ES ir mans otrs lielākais tirdzniecības partneris, un mūsu tirdzniecības kopējā vērtība ar ES bija 3,68 triljoni juaņu, kas ir par 1,5 % samazinājums, kas veido 13,6 %. Tostarp eksports uz ES bija 2,37 triljoni juaņu, kas ir par 4,4% mazāks; Imports no ES sasniedza 1,31 triljonu juaņu, kas ir pieaugums par 4,3%; Tirdzniecības pārpalikums ar ES bija 1,06 triljoni juaņu, kas ir par 13,4% mazāks. Amerikas Savienotās Valstis ir mans trešais lielākais tirdzniecības partneris, un Ķīnas tirdzniecības ar ASV kopējā vērtība bija 3,05 triljoni juaņu, kas ir par 8,7% mazāks nekā 11,2%. Tostarp eksports uz ASV bija 2,27 triljoni juaņu, kas ir par 11,7 procentiem mazāks; Imports no ASV sasniedza 775,26 miljardus juaņu, kas ir par 1,6% vairāk; Tās tirdzniecības pārpalikums ar ASV bija 1,5 triljoni juaņu, kas ir par 17,4 procentiem mazāks. Japāna ir Ķīnas ceturtais lielākais tirdzniecības partneris. Ķīnas tirdzniecības ar Japānu kopējā vērtība bija 1,45 triljoni juaņu, kas ir par 6,8% mazāks, veidojot 5,4%. Tostarp eksports uz Japānu bija 724,34 miljardi juaņu, kas ir par 2,4% mazāks; Imports no Japānas sasniedza 724,64 miljardus juaņu, kas ir par 10,7% mazāk; Tirdzniecības deficīts ar Japānu bija 300 miljoni juaņu, samazinoties par 99,6 procentiem. Tajā pašā laika posmā Ķīnas imports un eksports uz valstīm, kas kopīgi veido Belt and Road, sasniedza 12,62 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 3,6%. No šī kopsummas eksports bija 7,01 triljons juaņu, kas ir par 9,4% vairāk; Imports bija 5,61 triljons juaņu, kas ir par 2,9% mazāks.
Iekšzemes uzņēmumu imports un eksports saglabāja pieaugumu. Pirmajos astoņos mēnešos privāto uzņēmumu imports un eksports sasniedza 14,33 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 6%, kas veido 52,9% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības, kas ir par 3 procentu punktiem vairāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. Tostarp eksports bija 9,74 triljoni juaņu, kas ir par 6,3% vairāk, veidojot 63% no kopējās eksporta vērtības; Imports sasniedza 4,59 triljonus juaņu, kas ir par 5,3% vairāk, veidojot 39,5% no kopējās importa vērtības. Valstij piederošo uzņēmumu imports un eksports sasniedza 4,4 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par {{20}},3%, kas veido 16,2% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības. No šī kopsummas eksporta apjoms bija 1,25 triljoni juaņu, kas ir par 1,4% vairāk; Imports bija 3,15 triljoni juaņu, kas ir par 0,2% mazāks. Tajā pašā periodā ārvalstu ieguldījumu uzņēmumu imports un eksports bija 8,28 triljoni juaņu, kas ir par 9,6% mazāks, veidojot 30,6% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības. Konkrēti, eksports bija 4,46 triljoni juaņu, kas ir par 9,8% mazāks; Imports bija 3,82 triljoni juaņu, kas ir par 9,3% mazāks.
Mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports veidoja gandrīz 60%, tai skaitā automobiļu eksports strauji pieauga. Pirmajos astoņos mēnešos Ķīna eksportēja 8,97 triljonus juaņu mehānisko un elektrisko izstrādājumu, kas ir pieaugums par 3,6%, kas veido 58% no kopējās eksporta vērtības. Tostarp automātiskās datu apstrādes iekārtas un to daļas bija 849,27 miljardi juaņu, kas ir par 19% mazāk; Mobilais tālrunis par 513,5 miljardiem juaņu, kas ir par 7,5% mazāks; Automobiļu kopsumma sasniedza 442,7 miljardus juaņu, kas ir par 104,4% vairāk. Tajā pašā laika posmā darbaspēka produktu eksports bija 2,71 triljons juaņu, kas ir par 2,4%, kas ir 17,5%. Tostarp apģērbs un apģērba aksesuāri bija 745,28 miljardi juaņu, kas ir par 2,9% mazāks; Plastmasas izstrādājumi sasniedza 461,2 miljardus juaņu, kas ir par 1,4%.
Palielinājās dzelzsrūdas, jēlnaftas, ogļu, dabasgāzes, sojas pupu un citu galveno preču imports, un cenas kritās. Pirmajos astoņos mēnešos Ķīna importēja 776 miljonus tonnu dzelzsrūdas, kas ir pieaugums par 7,4%, un vidējā importa cena (tā pati zemāk) bija 783,6 juaņas par tonnu, kas ir par 3,6% mazāka; 379 miljoni tonnu jēlnaftas, kas ir par 14,7%, 4005,7 juaņas par tonnu, samazinājums par 16,8%; 306 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 82%, 812,5 juaņa par tonnu, samazinājums par 20,8%; Dabasgāze 77 707, 000 tonnas, kas ir par 9,4%, 3762,1 juaņa par tonnu, samazinājums par 3,3%; 71,654 miljoni tonnu sojas pupu, kas ir par 17,9%, 4288,6 juaņas par tonnu, kas ir par 1,5% mazāks; Rafinētās naftas apjoms bija 30,55 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 100,1% līdz 3977,4 juaņām par tonnu, kas ir par 25,5% mazāks. Tajā pašā periodā mehānisko un elektrisko izstrādājumu imports bija 4,09 triljoni juaņu, kas ir par 9,9%.
