According to customs statistics, in the first two months of 2025, China's trade in goods (the same below) import and export value of 6.54 trillion yuan, year-on-year (the same below) decreased by 1.2 per cent (compared with the same period last year, the first two months of this year, two fewer working days, excluding the impact of the incomparable factors, imports and exports palielināts par 1,7 procentiem). Starp tiem eksports bija 3,88 triljoni juaņu, kas ir par 3,4 procentiem vairāk; Imports bija 2,66 triljoni juaņu, kas ir par 7,3 procentiem. Dolāra izteiksmē pirmajos divos mēnešos Ķīnas kopējā importa un eksporta vērtība ir 909,37 miljardi ASV dolāru, kas ir par 2,4 procentiem. Starp tiem eksports bija 539,94 miljardi ASV dolāru, kas ir par 2,3 procentiem vairāk; Imports bija 369,43 miljardi ASV dolāru, kas ir par 8,4 procentiem.
Ķīnas importa un eksporta galvenās iezīmes 2025. gada pirmajos divos mēnešos:
Pirmkārt, vispārējā tirdzniecības importa un eksporta samazināšanās, tirdzniecības importa un eksporta pieauguma apstrāde
Pirmajos divos mēnešos Ķīnas vispārējais tirdzniecības imports un eksports 4,2 triljoni juaņu, kas ir par 3,6 procentiem mazāk, veido 64,3 procentus no manas ārējās tirdzniecības kopējās vērtības. Starp tiem eksports 2,55 triljoni juaņu, kas ir par 2,5%vairāk; Imports 1,65 triljoni juaņu, kas ir par 11,7%. Tajā pašā laika posmā tirdzniecības importēšana un eksports 1,2 triljoni juaņu, kas ir par 7,1 procentiem vairāk, veido 18,3 procentus. Starp tiem eksports bija 752,96 miljardi juaņu, kas ir par 7,6 procentiem vairāk; Imports bija 446,18 miljardi juaņu, kas ir par 6,4 procentiem.
Turklāt Ķīnas importēšana un eksports saistītas loģistikas 911,31 miljarda juaņu veidā, kas ir par 4 procentiem vairāk. Starp tiem eksports ir 389,16 miljardi juaņu, kas ir par 13,6 procentiem vairāk; Imports ir 522,15 miljardi juaņu, kas ir par 2,2 procentiem mazāks.
Otrkārt, ASEAN, Amerikas Savienoto Valstu importa un eksporta pieaugums uz ES, Dienvidkorejas importa un eksporta samazināšanos
Pirmajos divos mēnešos ASEAN savam pirmajam lielajam tirdzniecības partnerim, I un ASEAN tirdzniecības vērtībai 1,03 triljoni juaņu, kas ir par 4 procentiem vairāk, kas veido 15,8 procentus no manas ārējās tirdzniecības kopējās vērtības. Starp tiem eksports uz ASEAN 626,68 miljardiem juaņu, kas ir par 6,8 procentiem; Imports no ASEAN 406,65 miljardiem juaņu, kas ir par 0,2 procentiem. ES ir mans otrais lielākais tirdzniecības partneris, manas tirdzniecības kopējā vērtība ar ES bija 833,34 miljardi juaņu, kas ir par 0,2 procentiem, kas veido 12,7 procentus. Starp tiem eksports uz ES bija 568,26 miljardi juaņu, kas ir par 1,8 procentiem vairāk; Imports no ES bija 265,08 miljardi juaņu, kas ir par 4,3 procentiem. Amerikas Savienotās Valstis ir mans trešais lielākais tirdzniecības partneris, manas tirdzniecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm kopējā vērtība bija 733,67 miljardi juaņu, kas ir par 3,5 procentiem vairāk, kas veido 11,2 procentus. Starp tiem eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 543,13 miljardiem juaņu, kas ir par 3,4 procentiem vairāk; Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm 190,54 miljardiem juaņu, kas ir par 3,8 procentiem vairāk. Dienvidkoreja manam ceturtajam lielākajam tirdzniecības partnerim, i un Dienvidkorejas kopējā tirdzniecības vērtība - 335,51 miljards juaņu, kas ir par 0,1 procentu, kas veido 5,1 procentu. Starp tiem eksports uz Dienvidkoreju 148,01 miljardu juaņu, kas ir par 1,5 procentiem; Imports no Dienvidkorejas 187,5 miljardu juaņu, kas ir par 1 procentu.
Tajā pašā laika posmā Ķīna, lai izveidotu “jostas un ceļa” valstis Kopējais imports un eksportēt 3,33 triljoni juaņu, kas ir par 1 procentu. Starp tiem eksports 1,87 triljoni juaņu, kas ir par 2,4%vairāk; Imports 1,46 triljoni juaņu, kas ir par 5,1%.
Treškārt, privātā sektora importa un eksporta pieaugums
Pirmajos divos mēnešos privātie uzņēmumi importē un eksportē 3,69 triljonus juaņu, kas ir par 2% vairāk, kas veido 56,4% no manas ārējās tirdzniecības kopējās vērtības, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, lai uzlabotu 1,8 procentpunktus. Starp tiem eksports 2,5 triljoni juaņu, kas ir par 1,6 procentiem vairāk, veido 64,2 procentus no mana eksporta kopējās vērtības; Imports 1,19 triljoni juaņu, kas ir par 2,7 procentiem vairāk, veido 45 procentus no mana importa kopējās vērtības. Tajā pašā laika posmā ārvalstu - ieguldīja uzņēmumu importēšanu un eksportam 1,91 triljonu juaņu, kas ir par 0,3 procentiem, veidojot 29,2 procentus no manas kopējās ārējās tirdzniecības. Starp tiem eksports 1,08 triljoni juaņu, kas ir par 6,9 procentiem; 829,91 miljarda juaņu imports, kas ir par 8,3 procentiem. Stāvoklis - pieder uzņēmumi Importēt un eksportēt 9250,4 miljardus juaņu, kas ir mazāk nekā 13,4 procenti, veidojot 14,2 procentus no manas ārējās tirdzniecības kopējās vērtības. Starp tiem eksports ir 300,74 miljardi juaņu, kas ir par 6,6 procentiem vairāk; Imports ir 624,3 miljardi juaņu, kas ir par 20,6 procentiem.
Ceturtkārt, elektromehāniskie produkti veidoja 60% no eksporta, ieskaitot automātiskās datu apstrādes iekārtas un to komponentus, integrētās shēmas un automobiļu eksporta pieaugumu
Pirmajos divos mēnešos Ķīnas elektromehānisko produktu eksports 2,33 triljoni juaņu, kas ir par 5,4% vairāk, veido 60% no mana kopējā eksporta. Starp tiem automātiskās datu apstrādes iekārtas un tās detaļas un komponenti 217,68 miljardi juaņu, kas ir par 11,7%vairāk; integrētas shēmas 180,44 miljardi juaņu, kas ir par 13,2%vairāk; mobilie tālruņi 134,08 miljardi juaņu, kas ir par 2,2%; 116,02 miljardi juaņu automašīnu, kas ir par 3,7%vairāk. Tajā pašā laika posmā darbaspēks {- intensīvi produkti 608,13 miljardi juaņu, kas ir par 8,2 procentiem, veido 15,7 procentus. Starp tiem apģērbu un apģērbu piederumi 155,74 miljardi juaņu, kas ir par 5,8 procentiem; tekstilizstrādājumi 152,55 miljardi juaņu, kas ir par 0,9 procentiem; Plastmasas produkti 108,98 miljardi juaņu, kas ir par 7,3 procentiem. Lauksaimniecības produktu eksports 109,44 miljardi juaņu, kas ir par 4,2 procentiem vairāk.
Piektais, dzelzs rūdas, jēlnaftas un dabasgāzes imports samazinājās, palielinājās ogles, sojas pupu imports
Pirmajos divos mēnešos Ķīna importēja 191 miljonu tonnu dzelzsrūdas, kas ir par 8,4%, vidējā importa cena (tā pati zemāk) par tonnu par 714,2 juaņu, kas ir par 22,8%zemāka par 22,8%; 83,854 miljoni tonnu jēlnaftas, samazinājums par 5%, par tonnu par 3 987,3 juaņu, samazinājums par 4,6%; 76,119 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 2,1%, par tonnu 612,8 juaņu, samazinājums par 19,3%; 20,311 miljoni tonnu dabasgāzes. samazinājās par 7,7%, RMB 3 452,4 par tonnu, kas ir par 5,5%; 13,606 miljoni tonnu sojas pupu, palielinājās par 4,4%, RMB 3 328,9 par tonnu, kas ir par 17,4%; un 6,343 miljoni tonnu rafinētu naftas produktu, samazinājās par 16,2%, RMB 4 361,6 par tonnu, kas ir par 2,6%. Turklāt plastmasas imports primārajās formās 4,767 miljoni tonnu, kas ir par 2,9%, 10 300 juaņu par tonnu, vairāk nekā 0,1%; 837 000 tonnu neizpildīta vara un vara materiāla, samazinājums par 7,2%, 67 700 juaņu par tonnu, par 9,5%.
Tajā pašā laika posmā elektromehānisko produktu imports 1 triljoni juaņu, kas ir par 3,2%vairāk. Starp tām 83,46 miljardi integrētu shēmu, kas ir par 6,3 procentiem, ir 402,28 miljardi juaņu, kas ir par 3,9 procentiem vairāk; 56 000 automašīnu, samazinājums par 45,8 procentiem, kuru vērtība ir 21,6 miljardi juaņu, samazinājums par 49,7 procentiem.
