PVD tehnoloģija ir fizisks process, lai panāktu materiāla pārnesi, pārnesot atomus vai molekulas no avota uz substrāta virsmu. Izmantojot šo tehnoloģiju, dažas daļiņas ar īpašām īpašībām (piemēram, augsta izturība, nodilumizturība, siltuma izkliede, izturība pret koroziju utt.) var izsmidzināt uz matricas ar zemāku veiktspēju, lai matricai būtu labāka veiktspēja. Galvenās PVD metodes ietver vakuuma iztvaikošanu, izsmidzināšanu un jonu pārklāšanu. PVD tehnoloģijai piemīt kompakta un vienmērīga pārklājuma slāņa īpašības, spēcīga saķere, laba pārklājuma īpašība, ātrs nogulsnēšanas ātrums, zema apstrādes temperatūra un plašs pārklājuma materiālu klāsts. Tāpēc PVD tehnoloģija tiek plaši izmantota virsmas apstrādes inženierijas jomā un ir viena no labākajām izvēlēm. Turklāt pats PVD pārklāšanas process ir arī spīduma reakcija zem plazmas lauka augstā temperatūrā, un tam ir augsts attīrīšanas process. Turklāt PVD produktu galvenā izejviela ir titāna metāls, un titāns ir viens no metāliem ar vislielāko afinitāti cilvēka ādai, tāpēc PVD izstrādājumiem ir tīri vides raksturlielumi.
PVD tehnoloģija var radīt tūkstošiem krāsu un pat atdarināt dabā sastopamās krāsas. Piemēram, zelta sērijā ir Eiropas zelts (2N18 un 1N14), Japānas zelts (GY01), Ķīnas zelts (GY2N) un tā tālāk; Kafijas sērijās ietilpst tumša kafija, gaiša kafija, vidēja kafija utt. Melnajai sērijai ir pistoles krāsa, pelēka, supermelna un tā tālāk; Modes kolekcijā ir kosmosa krāsa, šampanieša krāsa, haki un tā tālāk. Tāpēc PVD tehnoloģijai ir liela elastība un daudzveidība krāsu izvēlē. Atšķirībā no PVD tehnoloģijas, ūdens pārklājuma tehnoloģija ir tradicionāla galvanizācijas metode, kas ir veids, kā realizēt elektroķīmisko procesu. Tas izmanto pozitīvos un negatīvos elektrodus pārklājuma tvertnē strāvas iedarbībā, lai panāktu metāla vai nemetāla plēvju nogulsnēšanos. Ar ūdens pārklājumu parasti var panākt zelta pārklājumu, sudraba pārklājumu, niķeļa pārklājumu, hromēšanu, kadmija pārklājumu un citus virsmas pārklājumus, taču tā galvanizācijas šķīdumam ir liela piesārņojuma problēma. Ūdens pārklāšana ietver arī divu veidu galvanizāciju un bezelektronisko pārklājumu, galvanizācija ir piemērota virsmas apdarei, jo tā nodrošina augstu spilgtuma virsmu, un bezelektroniskā pārklājuma virsma ir blāvāka, piemērota pretkorozijas pārklājumam.
Vakuuma iztvaicēšana, izsmidzināšana un jonu pārklāšana ir galvenās PVD tehnoloģijas metodes. Starp tiem vakuuma iztvaicēšanas metode ir metāla karsēšana un izkausēšana augsta vakuuma apstākļos, lai tas iztvaikotu un nogulsnētu uz parauga virsmas, tādējādi veidojot metāla plēvi. Izsmidzināšana parasti attiecas uz magnētisko izsmidzināšanu, kas prasa apmēram 1 × 10-3 Torru vakuumu un augstsprieguma līdzstrāvas pievienošanu starp plastmasas substrātu un metāla mērķi, izmantojot kvēlspuldzi, lai izpūstu metāla mērķa atomus un nogulsnētu. tos uz plastmasas pamatnes. Jonu pārklāšana ir gāzes vai iztvaicētās vielas daļējas jonizācijas metode ar gāzu izlādi un iztvaicētās vielas vai tās reakcijas produkta nogulsnēšanu uz substrāta, bombardējot gāzes jonu vai iztvaicēto vielas jonu. Pārklāšana ir lokālas metāla nogulsnēšanas tehnoloģija uz metāla sagataves virsmas ar ātro elektroķīmisko metodi, kas principā un būtībā pieder pie elektroķīmiskās apstrādes tehnoloģijas. Pārklāšanas procesā metāla joni tiek nogulsnēti uz katoda ar galvanizācijas šķīdumu elektriskā lauka iedarbībā, veidojot plānu plēvi. Pārklājumu bieži izmanto hromēšanai, niķeļa pārklājumam un citiem lietojumiem. Rezumējot, PVD tehnoloģija nodrošina augsto tehnoloģiju saturu, plaši izmantotu jonu pārklājuma tehnoloģiju ar daudzām priekšrocībām, tostarp mainīgu krāsu, blīvu un vienmērīgu pārklājumu, spēcīgu adhēziju, zemu apstrādes temperatūru. Salīdzinot ar tradicionālajām tehnoloģijām, piemēram, ūdens pārklājumu un pārklājumu, PVD tehnoloģija tiek plaši izmantota augstas kvalitātes un prasīgos produktos un jomās.
