Pašvītņojošo skrūvju virsmas apstrāde: lielākā daļa pašvītņojošo skrūvju ir pārklātas ar cinkotu vai cinka fosfātu. Kadmija pārklājums tiek reti izmantots tā augsto izmaksu un toksicitātes dēļ. Ja izskats ir svarīgs, var izvēlēties niķeļa vai hroma pārklājumu.
Viens no tiem ir, utilizācijas izskats ne tikai palielinās mērogu (piem., samazināts dobums utt.), Un nepatīk, ka izmešanas izskats ietekmēs griezes momentu, pievilkšanas pakāpi, saikni starp stiprību, tāpēc, veicot eksperimentus, novērtēts saskaņā ar cinkošanu.Pastāv dažādi noteikumi par kadmija pārklājumu vai fosfātu apglabāšanu.Pārbaudot piemērojamo vītņurbuma diametru, jāizmanto skrūves ar tādu pašu izskatu.
Otrs ir tas, ka augstas cietības, maza mēroga pašvītņojošās skrūves bieži neizdodas lietot ūdeņraža trausluma dēļ. Pašvītņojošās skrūves, lai ielauztos dzelzi, nedrīkst izmest karburācijā. Pēc karburēšanas, likvidēšana radīs augstu cietību un augstu oglekļa saturu. saturam, kad šī situācija izraisīs pārklājuma vai kodināšanas uzbrukumu un ūdeņraža trausluma likvidēšanu.
Ūdeņraža trausluma tests: Ūdeņraža trausluma tests galvenokārt ir paredzēts, lai pārbaudītu, vai pašvītņojošā skrūvē ir atlikušais ūdeņradis un vai tas nesagraus pašvītņojošo skrūvi. (Parasti trauslums nenotiek pēc kāda laika, un tam ir jāpiešķir vienīgais šķietamais spriegums) Skrūvju apšuvums vai apšuvums jāuzlādē, kā parādīts 3. tabulā, pārbaudes noteikumos kā dzelzs un tērauds plakanajā paplāksnē, nesošās virsmas normatīvā plakanā paplāksne skrūvju galvām ir raksturīgs galviņas tips, iegremdētā tipa (ovālas) skrūves izmanto atbilstošu slīpa attāluma tērauda loksni. Plakanās paplāksnes vai distances daļas, kas uzstādīta uz galviņas apakšējās nesošās virsmas, biezumam jābūt tādam, lai tas atbilstu maksimālajam nederīgajam zoba garumam skrūve.
