Rūdīšanas procesā, kad rūdīšanas radītais milzīgais spriegums ir lielāks par paša materiāla izturību un pārsniedz plastiskās deformācijas robežu, tas radīs plaisas. Dzēšanas plaisa bieži rodas neilgi pēc zirga ķermeņa transformācijas sākuma, un plaisas sadalījumam nav noteiktu noteikumu, taču to parasti ir viegli izveidot apstrādājamā priekšmeta asā stūra un šķērsgriezuma mutācijas vietā. Mikroskopā novērotā rūdošā plaisāšana var būt vai nu starpgranulāra plaisāšana, vai transgranulāra plaisāšana. Daži no tiem ir radiāli, bet daži ir vienas līnijas vai tīkli. Dzēstošā plaisa, ko izraisa pārmērīga dzesēšana martensīta pārejas zonā, bieži ir transgranulāra izplatība, un plaisa ir relatīvi patiesa, un ap mazo plaisu nav sazarojuma. Dzēšanas plaisas, ko rada augsta rūdīšanas sildīšanas temperatūra, ir sadalītas gar kristālu, plaisas gals ir smalks, un pārkaršanas īpašības ir šādas: konstrukciju tēraudā var novērot rupju adatveida martensītu; Instrumentu tēraudos var novērot eitektiskos vai leņķiskos karbīdus. Augsta oglekļa tērauda apstrādājamā detaļa ar dekarbonizētu virsmu pēc dzesēšanas viegli veido sieta plaisas. Tas ir tāpēc, ka virsmas dekarbonizētā slāņa tilpuma izplešanās dzesēšanas dzesēšanas laikā ir mazāka nekā nedekarburētā serdeņa tilpuma izplešanās, un virsmas materiāls tiek atdalīts, serdenim izplešoties tīklā.
Dzēšanas plaisu pamatformas galvenokārt ir: gareniskās plaisas, šķērseniskās plaisas, sieta plaisas un mizu plaisas utt., īpašā situācija ir šāda: 1, gareniskās plaisas galvenokārt veidojas uz rūdīta tērauda un tangenciālais stiepes spriegums. virsmas virsma ir lielāka, nekā var parādīties aksiālais stiepes spriegums. Plaisas tiek sadalītas aksiāli no virsmas līdz centram. 2, šķērsvirziena plaisa ir gadījumā, ja apstrādājamā detaļa nav dzēsta, rodas pārejas zonā starp rūdītu slāni un nerūdītu serdi. Iekšējo spriegumu raksturo virsmas saspiešana, spiedes spriegums kļūst par stiepes spriegumu noteiktā attālumā no virsmas, un aksiālais stiepes spriegums ir vislielākais, kā rezultātā rodas šķērsvirziena plaisas. 3, stresa koncentrācijas krekinga daļas ar leņķiem, iegriezumiem, rievām ir viegli radīt stresa koncentrāciju. Kopā ar nevienmērīgu dzesēšanas dzesēšanu šajās daļās bieži ir viegli radīt plaisas. Šai plaisai nav fiksētu morfoloģisko īpašību. 4, sieta plaisa Tā ir virsmas plaisa, tās dziļums ir sekla, parasti robežās 0.01-2mm, plaisas imperators jebkurā virzienā, veidojot tīklu. Pēc augstas oglekļa tērauda sagataves virsmas dekarbonizācijas tā martensīta īpatnējais tilpums ir mazs, kā rezultātā uz virsmas rodas stiepes spriegums un veidojas sieta plaisas. 5, mizas plaisa rodas ļoti plānā apgabalā ar asu sprieguma pāreju, un virsma ir plaisā, kad iekšējā plaisa, kas ir paralēla virsmai, ir nopietni izstiepta.
